CAPITULUM 22. CAVĒ CANEM

Автор _Swetlana, 05 августа 2022, 00:08

« назад - далее »

_Swetlana

Взято hīc


LINGUA LATĪNA PER SĒ ILLŪSTRĀTA
Familia Rōmāna by Hans H. Ørberg
Audio by Luke Amadeus Ranieri, i.e. ScorpioMartianus (youtube.com/c/ScorpioMartianus)
Аудио 22 Cave Canem - L. Amadeus Ranierius

Vulcānus, ī - Вулкан, Гефест

foris, is f. преим. pl. - дверь; ворота
līmen, inis n - порог; дверь, вход; граница, рубеж; жилище, дом; начало; конец
cardo, inis m - дверной крюк, дверная петля; страна света; время (года), пора; пояс, зона; точка вращения, ось, центр
jānitor, ōris m - привратник, сторож
catēna, ae f - цепь, оковы; узы, принуждение, рамки; цепочка; непрерывный ряд
lignum, ī n - древесина, дерево
faber, brī m - мастер, ремесленник, художник
tabellārius, ī - посыльный, посланец, гонец
epistula, ae (греч.) - послание, письмо
solum, ī n - земля, почва, недра; ровное место, основание
imāgō, imāginis f - изображение;  описание, картина; вид, зрелище; образ
pallium, ī n - покрывало, покров; завеса, полог; паллий (паллиум), просторный греческий плащ ( один из внешних признаков древних философов)

ferōx, ōcis - отважный, мужественный, храбрый, неустрашимый, воинственный; дикий, неукротимый, необузданный; высокомерный, заносчивый, наглый, дерзкий
magnī (parvī) pretiī esse - дорого (дёшево) стоить
aureus a, um - золотой
ferreus a, um - железный
ligneus a, um - деревянный
fremēns - рычащий

ant-eā (adv.) - прежде, раньше, до того, перед тем
sīc-ut (sīcutī) (adv.) - как; подобно тому как; как если бы, словно, якобы, как будто; поскольку, так как
quīn (adv.) [qui + ne] - почему же не
tandem (adv.) [из tam-dem] - наконец, в конце концов
post-eā (adv.) [post + id] - после того, потом, позже, впоследствии; сверх того, далее
prius (adv.) - раньше, прежде, сначала; скорее, лучше
forīs (adv.) - вне, снаружи; вне дома; из дома, наружу, вон; в походе, на войне, за границей, за пределами отечества, за городом
hīcine, haecine, hocine (pron.) [hice + ne] - (не) этот ли?
multum te amo (quod) - я очень благодарен тебе (за то, что)
amabo (te) - пожалуйста, прошу (тебя), будь любезен (досл.: я буду тебе признателен)
amabo, adjuta me - сделай милость, помоги мне
nūper (adv.) - недавно;  прежде, некогда
scīlicet (adv.) - надо думать, разумеется, конечно, само собой; и подумать только!, о чудо!; а именно, то есть
iterum (adv.) - ещё раз, вторично, снова, опять
forās (praep.) - вне, за пределами; cum gen. (f. corporis Ap) и cum acc. (f. civitātem Vlg)

caveō, cavet, cavent, cavēre - быть бдительным (осторожным), остерегаться, беречься, принимать меры предосторожности, быть настороже (начеку)
Cavē canem! - осторожно, злая собака!
custōdio, custōdit, custōdiunt, custōdīre - охранять, защищать, нести охрану, оберегать; наблюдать, следить
ad-mitto, admittere - допускать; пропускать, впускать
vinciō, vincit, vinciunt, vincīre - обвязывать, обвивать; привязывать; связывать, сковывать; связывать, обязывать; связывать, сочетать, сочинять
solvō, solvit, solvunt,  solvere - отвязывать, разрывать; освобождать, избавлять; разрушать, ломать
rogitō, rogitat, rogitant, rogitāre - спрашивать, расспрашивать; разузнавать, осведомляться; просить, упрашивать
nōminō, nōminat, nōminant, nōmināre - называть, именовать; называть по имени, упоминать, приводить 
fremō, fremit, fremunt, fremere - шуметь; трещать; бушевать (mare fremit); реветь, рычать; жужжать (apēs fremunt ); ржать, фыркать (equus fremit V); выть (lupus fremit)
re-tineō, retinet, retinent, retinēre - удерживать, задерживать; сдерживать
terreō, terret, terrent, terrēre - пугать, устрашать
ac-cēdo, accēdere - подходить, доходить, приближаться
re-cēdo, accēdere - уходить назад, отступать, уходить, удаляться
prō-cēdo, procēdere - выходить, проходить; приходить, появляться
dē-rīdeo, dērīdēre - насмехаться, издеваться, высмеивать
subrigo (surrigo и surgo) - поднимать, выпрямлять, подниматься, вставать
pellō, pellit, pellunt, pellere - бить, толкать; приводить в движени; поражать, производить впечатление, возбуждать, затрагивать; изгонять, прогонять
removeō - отодвигать, удалять; устранять, изымать
scindō, scindit, scindunt, scindere - разрывать, раздирать; приводить в беспорядок, растрёпывать, рвать

_Swetlana


_Swetlana


_Swetlana

 CAPITULUM ALTERUM ET VĪCĒSIMUM. CAVĒ CANEM     

     Iānua vīllae ē duābus foribus cōnstat. Sub foribus est līmen, in quō SALVĒ scrīptum est. Foris duōs cardinēs habet, in quibus vertī potest; cum foris in cardinibus vertitur, iānua aperītur aut clauditur. Servus cuius officium est forēs aperīre et claudere ac vīllam dominī cūstōdīre, ōstiarius vel iānitor appellātur.
     Sī quis vīllam intrāre vult, iānuam pulsat et extrā iānuam exspectat, dum iānitor forēs aperit eumque in vīllam admittit. Iānitor intrā iānuam sedet cum cane suō, quī prope tam ferōx est quam lupus; itaque necesse est eum catēnā vincīre. Anteā dominī sevērī nōn sōlum canēs, sed etiam iānitōrēs suōs catēnīs vinciēbant.   
     Catēna quā canis vincītur ex ferrō facta est. Catēna cōnstat ē multīs ānulīs ferreīs quī inter sē coniunguntur. Ānulī quibus digitī ōrnantur nōn ex ferrō, sed ex aurō factī sunt. Aurum est magnī pretiī sīcut gemmae. Ānulus aureus multō pulchrior est quam ānulus ferreus.
     Forēs ē lignō factae sunt sīcut tabulae. Lignum est māteria dūra, sed minus dūra quam ferrum. Quī rēs ferreās vel ligneās facit, faber appellātur. Deus fabrōrum est Vulcānus.
     Iānua clausa est. Iānitor, quī forēs clausit postquam Mārcus intrāvit, iam rūrsus dormit! Iānitōre dormiente, canis vigilāns iānuam cūstōdit. Extrā forēs stat tabellārius (sīc appellātur servus quī epistulās fert, nam anteā in tabellīs scrībēbantur epistulae). Is baculō ligneō forēs pulsat atque clāmat: "Heus! Aperī hanc iānuam! Num quis hīc est? Num quis hanc aperit iānuam? Heus tū, iānitor! Quīn aperīs? Dormīsne?"
     Cane lātrante iānitor ē somnē excitātur. 
     Tabellārius iterum forēs pulsat magnā vōce clāmāns: "Heus, iānitor! Quīn mē admittis? Putāsne mē hostem esse? Ego nōn veniō vīllam oppugnātum sīcut hostis, nec pecūniam postulātum veniō."
     Tandem surgit iānitor. "Quis forēs nostrās sīc pulsat?" inquit.
     Tabellārius (extrā iānuam): "Ego pulsō."
     Iānitor (intrā iānuam): "Quis 'ego'? Quid est tibi nōmen? Unde venīs? Quid vīs aut quem quaeris?"
     Tabellārius: "Multa simul rogitās. Admitte mē! Posteā respondēbō ad omnia."
     Iānitor: "Respondē prius! Posteā admittēris."
     Tabellārius: "Nōmen meum nōn est facile dictū: Tlēpolemus nōminor."
     Iānitor: "Quid dīcis? Cleopolimus? Vōx tua difficilis est audītū, quod forēs intersunt."
     Tabellārius: "Mihi nōmen est Tlēpolemus, sīcut iam dictum est. Tūsculō veniō. Erum tuum quaerō."
     Iānitor: "Sī erum salūtātum venīs, melius est aliō tempore venīre, nam hāc hōrā erus meus dormītum īre solet, post brevem somnum ambulātum exībit, deinde lavātum ībit."

Cap22_5.png

_Swetlana

     Tlēpolemus: "Sī quis per hunc imbrem ambulat, nōn opus est posteā lavātum īre! At nōn veniō salūtātum. Tabellārius sum." 
     Tandem iānitor forēs aperit et Tlēpolemum forīs in imbre stantem videt. Canis īrātus dentēs ostendit ac fremit: "Rrrr...!" nec vērō tabellārium mordēre potest, quod catēnā retinētur.
     Iānitor: "Cavē! Canis tē mordēbit!" Sīc iānitor hominem intrantem dē cane ferōcī monet.
     Tlēpolemus in līmine resistēns "Retinē canem!" inquit, "Nōlī eum solvere! Nec vērō opus est mē monēre dē cane, ego enim legere sciō." Tabellārius solum intrā līmen aspicit, ubi CAVĒ CANEM scrīptum est īnfrā imāginem canis ferōcis. "Neque haec imāgō neque canis vērus mē terret!" inquit, et propius ad canem accēdit. 
     "Manē forīs!" inquit iānitor, "Nōlī ad hunc canem accēdere! Iam tē monuī!"
     Tabellārius vērō, quamquam sīc ā iānitōre monitus est, alterum gradum ad canem versus facit - sed ecce canis in eum salit catēnam rumpēns! Homō territus ex ōstiō cēdere cōnātur, sed canis īrātus pallium eius dentibus prehendit et tenet.

Cap22_6.png

     "Ei! Canis mē mordet!" exclāmat tabellārius, quī iam neque recēdere neque prōcēdere audet: canis fremēns eum locō sē movēre nōn sinit.
     Iānitor rīdēns "Quīn prōcēdis?" inquit, "Nōlī resistere! Ego tē intrāre sinō. Iānuam aperuī. Prōcēde in vīllam!" Sīc iānitor virum territum dērīdet.
     "Id facilius est dictū quam factū" inquit tabellārius, atque alterum gradum facere audet, sed canis statim in pedēs posteriōrēs surgit atque pedēs priōrēs in pectore eius pōnit!-
     Tabellārius, tōtō corpore tremēns, ex ōstiō cēdit: sīc canis eum ē vīllā pellit. "Removē canem!" inquit ille, "Iste canis ferōx mē intrāre nōn sinit."
     Iānitor eum tremere animadvertit iterumque dērīdet: "Quid tremis? Hicine canis tē terruit?"
     Tlēpolemus: "Nōlī putāre mē ab istō cane territum esse! Sī tremō, nōn propter canem ferōcem, sed propter imbrem frīgidum tremō. Admitte mē sub tēctum, iānitor - amābō tē! Vincī istum canem ferōcem! Cūr eum solvistī?" Tabellārius enim canem ā iānitōre solūtum esse arbitrātur.
     Iānitor catēnam manū prehendit canemque paulum ā tabellāriō removet. "Nōlī arbitrārī" inquit "mē canem solvisse. Canis ipse catēnam suam rūpit. Ecce catēna rupta."
     Tlēpolemus: "Num canis catēnam ferream rumpere potest? Id nōn crēdō. At certē vestem scindere potuit: vidēsne pallium meum novum, quod nūper magnō pretiō ēmī, scissum esse ā cane tuō?"
     Iānitor: "Istud pallium nōn est magnī pretiī, neque id nūper ēmptum esse crēdō. Sed quid tū vēnistī? Num quid tēcum fers?"
     Tlēpolemus: "Stultē rogitās, iānitor, nam iam tibi dīxī 'tabellārium mē esse'. Quid tabellāriōs ferre arbitrāris? aureōsne iānitōribus? Profectō nōs aurum nōn ferimus."
     Iānitor: "Vōs scīlicet epistulās fertis."
     Tlēpolemus: "Rēctē dīcis. Epistulam afferō ad Lūcium Iūlium Balbum. Hocine erō tuō nōmen est?"
     Iānitor: "Est. Quīn mihi istam epistulam dās?"
     Tlēpolemus: "Prius vincī canem et sine mē intrāre! Nōlī iterum mē forās in imbrem pellere!"
     Iānitor, postquam canem vīnxit, "Nōn ego" inquit, "sed hic canis tē forās pepulit. Nōlī nārrāre 'tē ā iānitōre forās pulsum esse'!"
     Cane vīnctō, tabellārius tandem intrat epistulamque ostendit iānitōrī; quī statim epistulam prehendit et in ātrium ad dominum suum fert.

Cap22_7.pngCap22_8.png 


_Swetlana

SUPĪNUM (СУПИН)

Супин (supīnum) – отглагольное существительное, которое употребляется только в двух падежах:
accūsātīvus sing. (супин на -um, иначе называемый супин I)
и ablātīvus sing. (супин на -ū, иначе называемый супин II).

Супин I ставится при глаголах, означающих движение, для указания цели движения.
На русский язык супин I переводится неопределённой формой глагола (с целевым союзом чтобы и без него) или отглагольным существительным с предлогом для (иногда возможен с тем же значением предлог с):
veniō (mittō) ōrnātum – я прихожу (посылаю), чтобы украшать; я прихожу (посылаю) украшать, для украшения;
veniō (mittō) rogātum, lēctum, scrīptum, captum, audītum - я прихожу (посылаю), чтобы просить (с просьбой), чтобы читать, писать, брать, слушать.
Супин управляет тем же падежом, что и глагол, формой которого он является:
dēfendere patriam (acc.) – защищать родину;
vocō dēfēnsum patriam (acc.) – я призываю защищать родину.

Супин II употребляется в качестве дополнения при некоторых прилагательных:
jūcundus – приятный;
facilis – лёгкий
difficilis – трудный
optimus – наилучший, превосходный
incrēdibilis – невероятный и др.

Супин II уточняет, в каком отношении или чем именно предмет приятен, труден и т. д., т. е. супин II имеет значение ablātīvus līmitātiōnis:
difficile dictū est – трудно сказать; 
labor facilis factū – лёгкая для выполнения работа.
Переводится супин II инфинитивом или существительным с предлогами для, на, по

_Swetlana

GRAMMATICA LATĪNA
SUPĪNUM

I. Amīcī salūtātum veniunt (= quia salūtāre volunt).
'Salūtātum' supīnum vocātur. Supīnum in -tum dēsīnēns significat id quod aliquis agere vult et pōnitur apud verba 'īre', 'venīre', 'mittere' et alia.
Exempla
Rōmānī cotīdiē lavātum eunt.
Mīlitēs oppidum oppugnātum mittuntur.
Vesperī omnēs dormītum eunt.
Mēdus et Lydia ad tabernam eunt anulum ēmptum.


II. Id est facile dictū = facile est id dīcere.
'Dictū' est alterum supīnum in -tū dēsīnēns, quod apud adiectīva 'facilis' et 'difficilis' et pauca alia reperītur.
Exempla
Multa sunt faciliōra dictū quam factū.
Vōx difficilis audītū est.


_Swetlana

#7
ГЛАВА ДВАДЦАТЬ ВТОРАЯ
CAVĒ CANEM - ОСТОРОЖНО, ЗЛАЯ СОБАКА

     Iānua vīllae ē duābus foribus cōnstat. Sub foribus est līmen, in quō SALVĒ scrīptum est. Foris duōs cardinēs habet, in quibus vertī potest; cum foris in cardinibus vertitur, iānua aperītur aut clauditur. Servus cuius officium est forēs aperīre et claudere ac vīllam dominī cūstōdīre, ōstiarius vel iānitor appellātur. - Вход в виллу состоит из двух дверей. Под дверями есть порог, на котором написано ЗДРАВСТВУЙ. Дверь имеет две петли, на которых может поворачиваться; когда дверь на петлях поворачивается, вход открывается или закрывается. Раб, чья обязанность открывать и закрывать двери и сторожить господскую виллу, называется привратник или сторож.
     Sī quis vīllam intrāre vult, iānuam pulsat et extrā iānuam exspectat, dum iānitor forēs aperit eumque in vīllam admittit. Iānitor intrā iānuam sedet cum cane suō, quī prope tam ferōx est quam lupus; itaque necesse est eum catēnā vincīre. Anteā dominī sevērī nōn sōlum canēs, sed etiam iānitōrēs suōs catēnīs vinciēbant. - Если кто-нибудь хочет войти в виллу, он стучит в дверь и ждёт снаружи, пока привратник откроет ему дверь и впустит в виллу. Привратник сидит за дверью со своей собакой, которая почти такая же дикая, как волк; поэтому нужно её привязывать  цепью. Раньше суровые господа не только собак, но даже и своих привратников привратников держали на цепи.   
     Catēna quā canis vincītur ex ferrō facta est. Catēna cōnstat ē multīs ānulīs ferreīs quī inter sē coniunguntur. Ānulī quibus digitī ōrnantur nōn ex ferrō, sed ex aurō factī sunt. Aurum est magnī pretiī sīcut gemmae. Ānulus aureus multō pulchrior est quam ānulus ferreus. - Цепь, на которой привязывается собака, сделана из железа. Цепь состоит из большого количества железных колец, которые между собой соединяются. Кольца, которыми украшаются пальцы, сделаны не из железа, а из золота. Золото стоит дорого как геммы из драгоценных камней. Золотое кольцо намного красивее чем железное.
     Forēs ē lignō factae sunt sīcut tabulae. Lignum est māteria dūra, sed minus dūra quam ferrum. Quī rēs ferreās vel ligneās facit, faber appellātur. Deus fabrōrum est Vulcānus. - Двери сделаны из дерева как таблички (дощечки). Дерево - твёрдый материал, но менее твёрдый, чем железо. Тот, кто изготовляет предметы из дерева или железа, называется ремесленник. Бог ремесленников - Вулкан.
     Iānua clausa est. Iānitor, quī forēs clausit postquam Mārcus intrāvit, iam rūrsus dormit! Iānitōre dormiente, canis vigilāns iānuam cūstōdit. Extrā forēs stat tabellārius (sīc appellātur servus quī epistulās fert, nam anteā in tabellīs scrībēbantur epistulae). Is baculō ligneō forēs pulsat atque clāmat: "Heus! Aperī hanc iānuam! Num quis hīc est? Num quis hanc aperit iānuam? Heus tū, iānitor! Quīn aperīs? Dormīsne?" - Вход закрыт. Привратник, который закрыл ворота после того как Марк вошёл, теперь снова спит! Пока привратник спит, собака, бодрствуя, сторожит дверь. Снаружи стоит гонец-почтальон (так называется раб, который носит письма, ибо раньше письма писались на табличках). Он стучит деревянной палкой в дверь и кричит: "Эй! Отвори этот вход! Здесь кто-то есть? Кто открывает эту дверь? Эй ты, привратник! Почему не открываешь? Спишь? "
     Cane lātrante iānitor ē somnē excitātur. - От лая собаки привратник пробуждается от сна.
     Tabellārius iterum forēs pulsat magnā vōce clāmāns: "Heus, iānitor! Quīn mē admittis? Putāsne mē hostem esse? Ego nōn veniō vīllam oppugnātum sīcut hostis, nec pecūniam postulātum veniō." - Гонец снова стучит в дверь и громким голосом восклицает: "Эй, привратник! Почему меня не впускаешь? Считаешь меня врагом? Я прихожу в виллу не для того, чтобы напасть наподобие врага; и не для чтобы просить милостыню".
     Tandem surgit iānitor. "Quis forēs nostrās sīc pulsat?" inquit. -Наконец, просыпается привратник. "Кто так стучится в нашу в наши двери?" - грит.
     Tabellārius (extrā iānuam): "Ego pulsō." - Гонец (снаружи входа): "Я стучу".
     Iānitor (intrā iānuam): "Quis 'ego'? Quid est tibi nōmen? Unde venīs? Quid vīs aut quem quaeris?" - Привратник (за воротами):"Кто это "я"? Как твоё имя? Откуда идёшь? Что хочешь или кого ищешь?"
     Tabellārius: "Multa simul rogitās. Admitte mē! Posteā respondēbō ad omnia." - Гонец: "Сразу много спрашиваешь. Впусти меня! После отвечу на всё".
     Iānitor: "Respondē prius! Posteā admittēris." - Привратник: "Отвечай ты сначала. Потом впущу".
     Tabellārius: "Nōmen meum nōn est facile dictū: Tlēpolemus nōminor." - Гонец: "Имя моё нелегко выговорить: зовусь Тлеполем".
     Iānitor: "Quid dīcis? Cleopolimus? Vōx tua difficilis est audītū, quod forēs intersunt." - Привратник: "Что говоришь? Клеополим? Твой голос трудно расслышать, потому что между нами двери".
     Tabellārius: "Mihi nōmen est Tlēpolemus, sīcut iam dictum est. Tūsculō veniō. Erum tuum quaerō." - Гонец: "Имя моё Тлеполем, как уже было сказано. Иду из Тускула. Ищу твоего хозяина".
     Iānitor: "Sī erum salūtātum venīs, melius est aliō tempore venīre, nam hāc hōrā erus meus dormītum īre solet, post brevem somnum ambulātum exībit, deinde lavātum ībit." - Привратник: "Если идёшь, чтобы поприветствовать хозяина, лучше приходить в другое время, потому что в этот час мой хозяин обычно идёт спать, после непродолжительного сна выйдет погулять, потом пойдёт купаться".



_Swetlana

#8
          Tlēpolemus: "Sī quis per hunc imbrem ambulat, nōn opus est posteā lavātum īre! At nōn veniō salūtātum. Tabellārius sum." - Т: "Если кто-нибудь гуляет под таким дождём, после ему не нужно идти купаться! И я прихожу не для того, чтобы поприветствовать. Я гонец. 
     Tandem iānitor forēs aperit et Tlēpolemum forīs in imbre stantem videt. Canis īrātus dentēs ostendit ac fremit: "Rrrr...!" nec vērō tabellārium mordēre potest, quod catēnā retinētur. - В конце концов, привратник открывает дверь и видит снаружи Тлеполема, стоящего под дождём. Свирепый пёс показывает зубы и рычит: "Ррр...", однако не может укусить гонца, потому что удерживается цепью.
     Iānitor: "Cavē! Canis tē mordēbit!" Sīc iānitor hominem intrantem dē cane ferōcī monet. - Привратник: "Берегись! Собака тебя укусит!" Так привратник предупреждает входящих людей о злой собаке.
     Tlēpolemus in līmine resistēns "Retinē canem!" inquit, "Nōlī eum solvere! Nec vērō opus est mē monēre dē cane, ego enim legere sciō." Tabellārius solum intrā līmen aspicit, ubi CAVĒ CANEM scrīptum est īnfrā imāginem canis ferōcis. "Neque haec imāgō neque canis vērus mē terret!" inquit, et propius ad canem accēdit. - Тлеполем, оставаясь на пороге: "Держи собаку! - грит. - Не отвязывай её! Однако не нужно предупреждать меня о собаке, ведь я умею читать".  Гонец смотрит на пол по эту сторону порога, где под изображением злой собаки есть надпись "ОСТОРОЖНО, ЗЛАЯ СОБАКА". "Меня не пугает ни эта картинка, ни настоящая собака", - грит и подходит ближе к собаке.
     "Manē forīs!" inquit iānitor, "Nōlī ad hunc canem accēdere! Iam tē monuī!" - "Оставайся снаружи!" - грит привратник, "Не подходи к этой собаке! Уже тебя предупреждал".
     Tabellārius vērō, quamquam sīc ā iānitōre monitus est, alterum gradum ad canem versus facit - sed ecce canis in eum salit catēnam rumpēns! Homō territus ex ōstiō cēdere cōnātur, sed canis īrātus pallium eius dentibus prehendit et tenet. - Гонец, однако, хоть и был таким образом предупреждён привратником, делает другой шаг по направлению к собаке - но вот собака, разорвав цепь, прыгает на него!  Испуганный человек пытается уйти из входа, но разъярённая собака хватает зубами его паллий и держит.
     "Ei! Canis mē mordet!" exclāmat tabellārius, quī iam neque recēdere neque prōcēdere audet: canis fremēns eum locō sē movēre nōn sinit. - "Эй, собака меня кусает!" - восклицает гонец, который теперь ни выйти, ни зайти не смеет: рычащая собака не разрешает ему сдвинуться с места.
     Iānitor rīdēns "Quīn prōcēdis?" inquit, "Nōlī resistere! Ego tē intrāre sinō. Iānuam aperuī. Prōcēde in vīllam!" Sīc iānitor virum territum dērīdet. - Привратник, смеясь: "Почему же не проходишь? - грит. - Не останавливайся! Я разрешаю тебе войти. Открыл вход. Проходи в виллу!" Так привратник насмехается над испуганным человеком.
     "Id facilius est dictū quam factū" inquit tabellārius, atque alterum gradum facere audet, sed canis statim in pedēs posteriōrēs surgit atque pedēs priōrēs in pectore eius pōnit!- "Это легче сказать, чем сделать", - грит гонец, и всё же осмеливается сделать другой шаг, но собака тотчас встаёт на задние лапы и кладёт передние ему на грудь!
     Tabellārius, tōtō corpore tremēns, ex ōstiō cēdit: sīc canis eum ē vīllā pellit. "Removē canem!" inquit ille, "Iste canis ferōx mē intrāre nōn sinit." - Гонец, дрожжа всем телом, уходит из ворот: так собака прогоняет его из виллы. "Убери собаку! - грит он. - Эта дикая собака не позволяет мне войти". 
     Iānitor eum tremere animadvertit iterumque dērīdet: "Quid tremis? Hicine canis tē terruit?" - Привратник замечает его дрожь и снова насмехается: "Что трясёшься? Неужели эта собака тебя напугала?"
     Tlēpolemus: "Nōlī putāre mē ab istō cane territum esse! Sī tremō, nōn propter canem ferōcem, sed propter imbrem frīgidum tremō. Admitte mē sub tēctum, iānitor - amābō tē! Vincī istum canem ferōcem! Cūr eum solvistī?" Tabellārius enim canem ā iānitōre solūtum esse arbitrātur. - Тлеполем: "Не думай, что я был напуган этой собакой! Если я дрожжу, то не из-за злой собаки, а из-зза холодного дождя. Впусти меня под крышу, привратник, пожалуйста, прошу тебя! Привяжи эту дикую собаку! Почему её отвязал?" Гонец думает, что собака была спущена с цепи привратником.
     Iānitor catēnam manū prehendit canemque paulum ā tabellāriō removet. "Nōlī arbitrārī" inquit "mē canem solvisse. Canis ipse catēnam suam rūpit. Ecce catēna rupta." - Привратник хватает рукой цепь и немного оттаскивает собаку от гонца. "Не думай, - грит, что я спустил собаку. Собака сама порвала свою цепь. Смотри, вот порванная цепь".
     Tlēpolemus: "Num canis catēnam ferream rumpere potest? Id nōn crēdō. At certē vestem scindere potuit: vidēsne pallium meum novum, quod nūper magnō pretiō ēmī, scissum esse ā cane tuō?" - Тлеполем: "Неужели собака может порвать железную цепь? Я не верю в это. Зато, конечно, смогла порвать одежду: Видишь мой новый паллий, который был недавно куплен за большие деньги, порванный твоей собакой?"
     Iānitor: "Istud pallium nōn est magnī pretiī, neque id nūper ēmptum esse crēdō. Sed quid tū vēnistī? Num quid tēcum fers?" - Привратник: "Этот паллий недорого стоит, и не верю, что он был недавно куплен. Но зачем ты пришёл? Несёшь ли что с собой?"
     Tlēpolemus: "Stultē rogitās, iānitor, nam iam tibi dīxī 'tabellārium mē esse'. Quid tabellāriōs ferre arbitrāris? aureōsne iānitōribus? Profectō nōs aurum nōn ferimus." - Тлеполем: "Глупый вопрос, привратник, ибо уже сказал тебе, что я гонец. Что, как считаешь, носит гонец? Золотые денарии привратникам? Разумеется, не золото мы носим".
     Iānitor: "Vōs scīlicet epistulās fertis." - Привратник: "Вы, надо думать, носите письма".
     Tlēpolemus: "Rēctē dīcis. Epistulam afferō ad Lūcium Iūlium Balbum. Hocine erō tuō nōmen est?" - Тлеполем: "Верно говоришь. Несу письмо Луцию Юлию Бальбу. Не это ли имя твоего господина?"
     Iānitor: "Est. Quīn mihi istam epistulam dās?" - Привратник: "Это он и есть. Почему же не дашь мне письмо?"
     Tlēpolemus: "Prius vincī canem et sine mē intrāre! Nōlī iterum mē forās in imbrem pellere!" - Тлеполем: "Вначале привяжи собаку и разреши мне войти! Не прогоняй меня снова из дома на дождь!"
     Iānitor, postquam canem vīnxit, "Nōn ego" inquit, "sed hic canis tē forās pepulit. Nōlī nārrāre 'tē ā iānitōre forās pulsum esse'!" - Привратник, после того как привязал собаку: "Не я, - грит, - но эта собака тебя из дома выгнала. Не говори, что был выгнан привратником!"
     Cane vīnctō, tabellārius tandem intrat epistulamque ostendit iānitōrī; quī statim epistulam prehendit et in ātrium ad dominum suum fert. - После того как собака была привязана, гонец, наконец, входит и показывает привратнику письмо; тот немедленно берёт письмо и несёт его в атрий своему хозяину.