Colloquium 9

Автор _Swetlana, 08 июня 2022, 17:29

« назад - далее »

_Swetlana

Коллоквиум взят hīc


Аудио Colloquium 09 - L. Amadeus Ranierius

mordeō, mordet, mordent, mordēre – кусать, грызть; захватывать, вцепляться; мучить, терзать
Pāstor ovem nigram in umerōs impōnit. – Пастух взваливает на плечи чёрную овцу.
Pāstor ovem nigram umerīs portat. – Пастух несёт на плечах чёрную овцу.


COLLOQUIUM NŌNUM
Persōnae: Faustīnus, Rūfus

Faustīnus, pāstor Iūliī, abest ab ovibus suīs, quia ovem nigram in silvā quaerit. Ovēs sine pāstōre in campō errant.
Ecce Faustīnus cum cane suō ex silvā venit. Pāstor ovem nigram umerīs portat.

Canis lātrat: "Baubau!"
Ovēs canem audiunt et ad pāstōrem suum currunt.
Faustīnus ovem nigram in terrā pōnit sub arbore.
Ovis bālat
: "Bābā!"
Pāstor ovēs numerat: "Ūna, duae, trēs, quattuor, quīnque..."
Dum ovēs ā pāstore numerantur, vir īrātus accurrit. Est Rūfus, quī parvam vīllam cum hortō prope silvam habet.
Rūfus īrātus baculum ante sē tenet et clāmat
: "Ō improbe pāstor! Ovēs tuae in hortō meō sunt!"
Faustīnus: "Quid agunt ovēs meae in hortō tuō?"
Rūfus: "Rosās meās edunt."
Faustīnus: "Ovēs nōn rosās, sed herbam edunt. Neque ovēs meae ā pāstōre suō abeunt. Quot ovēs sunt in hortō tuō?"
Rūfus: "Quattuor."
Faustīnus: "Nōn meae sunt illae ovēs. Ecce oves meae, quae apud mē sunt. Numerus eārum est centum. Age, numerā eās!"
Rūfus ovēs aspicit, neque eās numerat.
Rūfus
: "Hīc centum ovēs nōn sunt."
Faustīnus: "Sunt centum. Nūlla оvis abest."

Ecce autem quattuor ovēs albae accurrit! Post eās venit parvus canis īrātus, quī ūnam ovem dentibus petit.
Rūfus
: "Ecce Persa, canis meus, quī cum ovibus tuīs venit."
Faustīnus: "Vocā canem tuum! Ovem meam mordet!"
Rūfus: "Persa, venī!"
Canis īrātus nōn venit, sed ovem mordet. Оvis, quae mordētur, bālat: "Bābaā!"
Iam canis pāstōris parvum canem videt et ad eum currit.
Persa sē vertit ab ove ad canem pāstōris, quī ante eum cōnsistit et dentēs ostendit.
Canis pāstōris lātrat
: "Baubaubau!"
Parvus canis, quī magnum canem timet, nōn lātrat, sed ululat: "Uhuhū!" et ad dominum suum currit.
Ovēs quattuor, quae canem parvum iam nōn timent, laetae ad pāstōrem adeunt et ad eum bālant.
Rūfus
: "Ovēs dominum suum amant. Nōnne tuae sunt?"
Faustīnus: "Nūllae ovēs meae iam sunt in hortō tuō."
Rūfus: "Sed vestīgia ovium tuārum in hortō meō sunt."
Faustīnus: "Et in collō оvis meae sunt vestīgia dentium canis tuī! Canis ille parvus tam malus est quam lupus!"
Rūfus: "Immō bonus canis est Persa. Canis meus ovēs nōn est."
Faustīnus: "Neque ovēs meae rosās edunt."

_Swetlana

COLLOQUIUM NŌNUM – ДИАЛОГ ДЕВЯТЫЙ
Persōnae: Faustīnus, Rūfus – Действующие лица: Фаустин, Руф

Faustīnus, pāstor Iūliī, abest ab ovibus suīs, quia ovem nigram in silvā quaerit. Ovēs sine pāstōre in campō errant. – Фаустин, пастух Юлия, находится далеко от своих овец, потому что ищет в лесу чёрную овцу. Овцы без пастуха бродят по лугу.
Ecce Faustīnus cum cane suō ex silvā venit. Pāstor ovem nigram umerīs portat. – Вот Фаустин выходит из леса со своей собакой. Пастух несёт на плечах чёрную овцу.
Canis lātrat: "Baubau!" – Собака лает: «Ваувау!»
Ovēs canem audiunt et ad pāstōrem suum currunt. – Овцы слышат собаку и бегут к своему пастуху.
Faustīnus ovem nigram in terrā pōnit sub arbore. – Фаустин кладёт чёрную овцу на землю под деревом.
Ovis bālat: "Bābā!" – Овцы блеют: «Беее!»
Pāstor ovēs numerat: "Ūna, duae, trēs, quattuor, quīnque..." – Пастух считает овец: «Одна, две, три, четыре, пять...»
Dum ovēs ā pāstore numerantur, vir īrātus accurrit. Est Rūfus, quī parvam vīllam cum hortō prope silvam habet. – Пока овцы пересчитываются пастухом, подбегает разгневанный мужчина. Это Руф, который владеет небольшой виллой с садом возле леса.
Rūfus īrātus baculum ante sē tenet et clāmat: "Ō improbe pāstor! Ovēs tuae in hortō meō sunt!" – Разневанный Руф держит перед собой палку и кричит: «О негодный пастух! Твои овцы в моём саду!»
Faustīnus: "Quid agunt ovēs meae in hortō tuō?" – Ф: «Что делают мои овцы в твоём саду?»
Rūfus: "Rosās meās edunt." – Р: «Едят мои розы».
Faustīnus: "Ovēs nōn rosās, sed herbam edunt. Neque ovēs meae ā pāstōre suō abeunt. Quot ovēs sunt in hortō tuō?" – Ф: «Овцы едят не розы, а траву. И мои овцы не удаляются от своего пастуха. Сколько овец в твоём саду? »
Rūfus: "Quattuor." – Р: «Четыре».
Faustīnus: "Nōn meae sunt illae ovēs. Ecce oves meae, quae apud mē sunt. Numerus eārum est centum. Age, numerā eās!" – Ф: «Те овцы не мои. Вот мои овцы, которые подле меня. Числом сто. Давай, посчитай их!»
Rūfus ovēs aspicit, neque eās numerat. Руф смотрит на овец, но не считает их.
Rūfus: "Hīc centum ovēs nōn sunt." – Р: «Здесь нет ста овец».
Faustīnus: "Sunt centum. Nūlla оvis abest." – Ф: «Здесь сто. Ни одна овца не отсутствует».
Ecce autem quattuor ovēs albae accurrit! Post eās venit parvus canis īrātus, quī ūnam ovem dentibus petit. – Вот подбегают ещё четыре белых овцы! За ними бежит маленькая злая собака, которая хватает зубами одну овцу.
Rūfus: "Ecce Persa, canis meus, quī cum ovibus tuīs venit." – Р: «Это Перса, моя собака, которая подходит с твоими овцами».
Faustīnus: "Vocā canem tuum! Ovem meam mordet!" – Ф: «Зови свою собаку! Она кусает моих овец!»
Rūfus: "Persa, venī!" – Р: «Перса, иди!»
Canis īrātus nōn venit, sed ovem mordet. Оvis, quae mordētur, bālat: "Bābaā!"
Iam canis pāstōris parvum canem videt et ad eum currit. – Злая собака не идёт, но кусает овец. Овцы, которые покусаны, блеют: «Бее!» Теперь собака пастуха видит маленькую собаку и бежит к ней.
Persa sē vertit ab ove ad canem pāstōris, quī ante eum cōnsistit et dentēs ostendit. – Перса поворачивается от овец к собаке пастуха, которая перед ней стоит и показывает зубы.
Canis pāstōris lātrat: "Baubaubau!" – Собака пастуха лает: «Вауваувау!»
Parvus canis, quī magnum canem timet, nōn lātrat, sed ululat: "Uhuhū!" et ad dominum suum currit. – Маленькая собака, которая боится большу, не лает, но скулит: «Ууу!» и бежит к своему хозяину.
Ovēs quattuor, quae canem parvum iam nōn timent, laetae ad pāstōrem adeunt et ad eum bālant. – Четыре овцы, которые маленькую собаку теперь не боятся, весёлые подбегают к своему пастуху и ему блеют.
Rūfus: "Ovēs dominum suum amant. Nōnne tuae sunt?" – Р: «Овцы любят своего хозяина. Не твои ли они?»
Faustīnus: "Nūllae ovēs meae iam sunt in hortō tuō." – Ф: «Теперь в твоём саду нет ни одной моей овцы».
Rūfus: "Sed vestīgia ovium tuārum in hortō meō sunt."  – Р: «Но в моём саду есть следы твоих овец».
Faustīnus: "Et in collō оvis meae sunt vestīgia dentium canis tuī! Canis ille parvus tam malus est quam lupus!" –  Ф: «И на шее моих овец следы зубов твоей собаки! Собака твоя маленькая, но такая злая как волк!»
Rūfus: "Immō bonus canis est Persa. Canis meus ovēs nōn est." – Р: «Да, Перса хорошая собака. Собака моя не ест овец».
Faustīnus: "Neque ovēs meae rosās edunt." – Ф: «И мои овцы не едят розы».