Colloquium 4

Автор _Swetlana, 04 июня 2022, 22:39

« назад - далее »

_Swetlana

Коллоквиум взят hīc

OLD VERSION

NEW VERSION

Аудио Colloquium 04 - L. Amadeus Ranierius
NEW VERSION 04 Colloqvivm - L. Amadeus Ranierius



COLLOQUIUM QUĀRTUM
Persōnae: Syra, Dāvus, Iūlius

Dāvus, servus Iūliī, laetus est, quia nummum habet in sacculō suō. Syra eum laetum videt.
Syra: "Quid est, Dāve?"
Dāvus: "Ecce sacculus meus, Syra."
Syra sacculum Dāvī videt, nummum in sacculō nōn videt.
Syra: "Vacuus est sacculus."
Dāvus: "Nōn est. In sacculō meō est pecūnia."
Syra: "Quot nummī sunt in sacculō tuō?"
Dāvus: "Ūnus nummus. Ecce nummus meus."
Syra: "Ūnus tantum nummus? Nōn magna est pecūnia tua! In sacculō Mēdī nōn ūnus tantum, sed multī nummī sunt."
Dāvus: "Sed meus est nummus quī in sacculō meō est."
Syra: "Quid? Nōnne Mēdī est pecūnia quae est in sacculō eius?"
Dāvus, quī probus est servus, tacet neque Mēdum accūsat. Servus probus servum nōn accūsat.
Syra: "Respondē, Dāve!"
Dāvus: "Mēdum interrogā!"
Syra: "Sed is nōn adest. Ubi est Mēdus?"
(Iūlius Mēdum vocat: "Mēde! Venī!")
Dāvus: "Mēdus abest. Audī! Dominus eum vocat."

(Iūlius rūrsus Mēdum vocat: "Mē-de! Venī, improbe serve!")
Iam Syra dominum audit.
Syra: "Cūr dominus īrātus est?"
Dāvus nōn respondet.
Syra: "Respondē, Dāve! Cur īrātus est dominus?"
Iuliūs venit. Syra dominum īrātum – et baculum eius – videt.
Iūlius: "Ubi est Mēdus, Dāve?"
Dāvus: "Nōn est hīc."
Iūlius: "Ō, servum improbum...!"
Syra: "Quid est, domine? Nōnne servus probus est Mēdus?"
Iūlius: "Num probus est servus quī pecūniam dominī in sacculō suō habet?"
Syra tacet.
Dominus īrātus discēdit.



_Swetlana

COLLOQUIUM QUĀRTUM – ДИАЛОГ ЧЕТВЁРТЫЙ
Persōnae: Syra, Dāvus, Iūlius – Действующие лица: Сюра, Дав, Юлий

Dāvus, servus Iūliī, laetus est, quia nummum habet in sacculō suō. Syra eum laetum videt. – Дав, раб Юлия, весел, потому что имеет в своём кошельке сестерций.
Syra: "Quid est, Dāve?" – Сюра: «Что такое, Дав?»
Dāvus: "Ecce sacculus meus, Syra." – Дав: «Вот мой сесиерций, Сюра».
Syra sacculum Dāvī videt, nummum in sacculō nōn videt. – Сюра видит кошелёк Дава, сестерций в кошельке не видит.
Syra: "Vacuus est sacculus." – С: «Кошелёк пустой».
Dāvus: "Nōn est. In sacculō meō est pecūnia." – Д: «Не пустой. В моём кошельке есть деньги».
Syra: "Quot nummī sunt in sacculō tuō?" – С: «Сколько сестерциев в твоём кошельке?»
Dāvus: "Ūnus nummus. Ecce nummus meus." – Д: «Один сестерций. Вот мой сестерций».
Syra: "Ūnus tantum nummus? Nōn magna est pecūnia tua! In sacculō Mēdī nōn ūnus tantum, sed multī nummī sunt." – С: «Только один сестерций? Не велики твои деньги! В кошельке Медея не лишь один, а много сестерциев».
Dāvus: "Sed meus est nummus quī in sacculō meō est." – Д: «Зато мои сестерции, которые в моём кошельке».
Syra: "Quid? Nōnne Mēdī est pecūnia quae est in sacculō eius?" – С: «Что? Разве деньги, которые в его кошельке, не Медея?»
Dāvus, quī probus est servus, tacet neque Mēdum accūsat. Servus probus servum nōn accūsat. – Дав, который хороший раб, молчит и Медея не обвиняет.
Syra: "Respondē, Dāve!" – С: «Отвечай, Дав!»
Dāvus: "Mēdum interrogā!" – Д: «Медея спрашивай!»
Syra: "Sed is nōn adest. Ubi est Mēdus?" – С: «Но его нет. Где Медей?»
(Iūlius Mēdum vocat: "Mēde! Venī!") – (Юлий Медея зовёт: «Мед! Иди!»)
Dāvus: "Mēdus abest. Audī! Dominus eum vocat." – Д: «Медей отсутствуюет. Слу шай! Господин его зовёт».

(Iūlius rūrsus Mēdum vocat: "Mē-de! Venī, improbe serve!") – (Рассерженый Юлий снова зовёт Медея: «Ме-де! Иди, негодный слуга!»)
Iam Syra dominum audit. – Теперь Сюра слышит хозяина.
Syra: "Cūr dominus īrātus est?" – С: «почему хозяин рассержен?»
Dāvus nōn respondet. – Дав не овечает.
Syra: "Respondē, Dāve! Cur īrātus est dominus?" – С: «Отвечай, Дав! Почему рассержен хозяин?»
Iuliūs venit. Syra dominum īrātum – et baculum eius – videt. – Идёт Юлий. Сюра видит хозяина рассерженного и с палкой.
Iūlius: "Ubi est Mēdus, Dāve?" – Ю: «Где Медей, Дав?»
Dāvus: "Nōn est hīc." – Д: «Не здесь».
Iūlius: "Ō, servum improbum...!" – Ю: «О, негодный раб...!»
Syra: "Quid est, domine? Nōnne servus probus est Mēdus?" – С: «Что такое, хозяин? Разве Медей не хороший раб?»
Iūlius: "Num probus est servus quī pecūniam dominī in sacculō suō habet?" – Ю: «Хорош ли раб, у которого в кошельке деньги хозяина?»
Syra tacet. – Сюра молчит.
Dominus īrātus discēdit. – Рассерженный хозяин уходит.